Pavārgrāmatu vēsture

Pētniecības projekts “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts”

Īsteno: Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte

Finansē: Latvijas Zinātnes padome

Norises laiks: 2020 – 2022

Projekta vadītāja: Prof., Dr. philol. Ieva Kalniņa

Galvenā izpildītāja: LU HZF Vadošā pētniece, Dr. art. Astra Spalvēna

Projekta mērķis: Skaidrot, kādas funkcijas pilda ēdiena un dzēriena, to gatavošanas, kā arī ēdienreižu, garšas, baudas un viesmīlības tēlojums literārā tekstā un sasaistē ar nacionālās identitātes apzināšanos.

Projekta auditorija: studējošie, literatūras un kultūras pētnieki, gastronomijas interesenti.

Projekta rezultāti:

  1. Zinātniskie raksti, kolektīvā monogrāfija, lekcijas,
  2. Kultūras piedāvājums muzejos un bibliotēkās,
  3. Jaunas auditorijas piesaiste zinātnei.

Un piepeši atmiņas ir klāt. Šī garša ir tāda pati kā madlēnas gabaliņam, kuru Kombrē svētdienas rītā krustmāte Leonija man pasniedza, samērcējusi Ķīnas tējā vai liepziedu uzlējumā. Kēksiņa izskats, pirms biju cepumu nogaršojis, man neatgādināja neko; varbūt tāpēc, ka nenogaršodams es tos kopš tiem laikiem bieži biju redzējis konditoreju plauktos un atmiņas par tiem bija atraisījušās no Kombrē pavadītajām dienām, saistījušās ar citiem, jaunākiem iespaidiem; varbūt tāpēc, ka tik sen no atmiņas izmestie notikumi nespēja dzīvot, tie izira; formas, arī cepumu mazo gliemežvāku formas, tik izteikti jutekliskas zem kārtīgajām un svētulīgajām gropītēm, bija gājušas bojā vai iesnaudušās un zaudējušas pārvietošanās spēju, kas ļautu tām sasniegt apziņu. Bet, kad no senas pagātnes pēc būtņu nāves nav palicis pāri nekas, kad lietas ir sabirzušas, vēl ilgi pastāv smaržas un garšas – tās ir dzīvīgākas, nemateriālākas, sīkstākas un uzticīgākas, līdzīgas dvēselēm, kuras uz visa pārējā drupām sevi atgādina, gaida un cer, uz gandrīz netveramiem pilieniņiem nelokāmi balsta milzīgo atmiņu ēku.

Marsels Prusts, “Zudušo laiku meklējot” (1913)

Šis citāts ir viens no visbiežāk minētajiem, runājot par ēdienu un literatūru. Ēdiena un ēšanas apraksti literatūrā nekad nav tikai par uzturu – tie stāsta par varoņiem, to sociālo vai etnisko piederību, arī noskaņojumu vai savstarpējām attiecībām. Ar ēdiena aprakstu palīdzību var raksturot noteiktu laikmetu vai vietu. Literāros tekstos ēdiens var kalpot par metaforu avotu, lai risinātu jautājumus par dzīvību un nāvi, miesu un garu, reliģiju vai seksualitāti. Pētījumā tiek aplūkoti dažādi teksti: autobiogrāfijas, romāni un dzeja, arī pavārgrāmatas, turklāt pētīti ne tikai latviešu, bet arī Baltijas vācu, ebreju un krievu literatūru un emigrācijas tekstus. Projekta ietvarā par literāru tekstu uzskatāmas arī pavārgrāmatas, fokusējoties nevis uz to utilitāro aspektu, bet gan radītajām nozīmēm un demonstrētajām vērtībām un spēju ar aprakstu un ilustrāciju palīdzību stāstīt par konkrētu laikmetu un sabiedrību.

Medijos par projektu

Iepazīstināšana ar projektu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā 25.09.2020
Latvijas Nacionālās bibliotēkas podkāstā “Klausītava” projekta dalībnieku diskusija

Projekta dalībnieki seminārā “Latvijas kulinārais mantojums literatūrā un pavārgrāmatās”

Tuvākie notikumi:

20.08.2021 “Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs. Saruna par ēdienu un kultūru” – diskusija sarunu festivālā “Lampa”

25.-27.11.2021 LU Humanitāro zinātņu fakultātes rīkota starptautiska konference Representation of Food in Literature and Culture.

Projekta mājas lapa

Projekta lapa Facebook