Par autoru

Pastāstīšu, kā aizsākās mana interese par ēdienu.

Mācoties Latvijas Kultūras akadēmijā, es, kā lielākā daļa studentu, vienlaikus sāku strādāt. Arī darbi bija tipiski – žurnālistika, reklāma, sabiedriskās attiecības. Ar kaislību uz mākslu un kultūru tolaik nepietika. Šie darbi mani neieinteresēja, taču vienlaikus atņēma laiku mācībām. Tā es šūpojos uz diviem krēsliem, nekur īsti nejuzdamās piederīga.

Turpat, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā, iedziļinoties kultūras studiju teorijās, sastapos ar apgalvojumu, ka medijs var būt ne tikai radio vai laikraksts, bet arī vīns. Tas mani pārsteidza un izaicināja. Kā vīns var būt medijs? Es sāku domāt tālāk – par ēdienu kā mediju. Ēdiens, kas transportē nozīmes, ļauj mums sazināties, kaut ko pavēstīt citiem. Piemēram, ikri un šampanietis stāsta pavisam citu Jaungada stāstu nekā cūkas šņukurs un pelēkie zirņi. Interesantā kārtā mana interese par ēdiena teorētiskajiem aspektiem sakrita ar iespēju vienlaikus pievērsties praktiskajiem aspektiem – 2005. – 2008. gads Latvijas sociālekonomiskajā vēsturē zināmi kā treknie gadi. Gastronomija kļuva par manu hobiju – pirku grāmatas par ēdienu, pirku ēdienus un dzērienus un no sirds iedziļinājos šajā jaunatklātajā visumā. Vienlaikus gribējās saprast – kāpēc? Lai sāktu pētīt ēdiena lomu un funkcijas kultūrā, noderēja akadēmijā iegūtais kultūras studiju skatījums. Tā kā Latvijā akadēmisku pētījumu par ēdiena kultūru nebija, apņēmos tādu uzrakstīt un ķēros pie disertācijas rakstīšanas. To aizstāvēju 2015. gadā.

Tas nebija vienkārši. Nemitīgi vajadzēja kādam pierādīt, ka ēdiens var būt pilntiesīgs pētījuma objekts. Draugi man jautāja: “Nu, kad būs gatava tā tava pavārgrāmata?” un prasīja ķīseļu un salātu receptes. Viesībās mani iepazīstinot nosauca par “rasola meiteni”. Arī akadēmiskajā vidē nemaz tik viegli negāja, daudziem šķita, ka nevar taču pētīt ēdienu kā tādu, tas jāsaista ar kādu “nopietnāku” tematu – vismaz literatūru vai mākslu. Disertācijā tā arī darīju.

Braucot uz konferencēm ārpus Latvijas, drīz vien ieguvu interesantu paziņu loku – kādu, kas visu mūžu velta čili piparu vēsturei, kādu, kas iedziļinās viduslaiku ēdienu nosaukumos, kādu, pēta mūsdienu skandināvu virtuves starptautiskās popularitātes cēloņus. Ar laiku arī Latvijā izrādījās, ka manas zināšanas var būt noderīgas, turklāt ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī tīri praktiski. Esmu iesaistījusies reklāmas kampaņu veidošanā, produkta zīmola radīšanā, restorānu ēdienkartes veidošanā. Mana pieredze veido unikālu kombināciju – praktiskas un teorētiskas zināšanas reklāmā un sabiedriskajās attiecībās, dziļa un nopietna kultūras izglītība un akadēmiskas prasmes pētīt ēdiena vēsturi un šodienu. Vadot lekcijas un seminārus, ceru, ka izdevies gan izglītot, gan iedvesmot dažādas nozares profesionāļu grupas – gidus, kas stāsta par Latvijas vēsturi ar ēdiena starpniecību, lauku tūrisma uzņēmējus, kas domā, kā pārsteigt un iepriecināt apmeklētājus, pārtikas ražotājus, kas meklē jaunas receptes un banketu rīkotājus, kam nepieciešami aizraujoši, bet patiesi stāsti par ēdieniem.

Šobrīd esmu docente Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA, lasu lekcijas par dažādām tēmām, tai skaitā par ēdiena reklāmu. Rakstu un lasu stāstus par ēdienu dažādām auditorijām. Šķiet, ka beidzot man ir izdevies apsēsties savā krēslā.

Dr. art. Astra Spalvēna

astra.spalvena@gmail.com

1 thought on “Par autoru

  1. Martins Ritins

    Sveiki Astra. Esmu atkopies no mulsināšanas un sārtuma pēc Tavas lekcijas NB. Būšu pie Jums rīt uz 14:00 ar žurnālisti Ilzi Petersoni. Rakstam katru mēnesi seno recepti Mājas Viesī. Gribētu ja Tu varētu man nolikt jeb atsūtīt galertu recepti kuru izlasīji lekcijā. Ar cieņu
    Mārtiņš

    Like

    Reply

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s