Ēdamā sieviete un 8. marts

Tuvojoties Starptautiskajai sieviešu dienai secināju, ka acīmredzot piedienas sievietes iepriecināt ar kaut ko saldu: intensīvāka kļuva saldumu un saldo alkoholisko dzērienu reklamēšana un dažādu „sieviešu lutināšanas” padomu izplatīšana. Aplūkoju saites, kas vieno saldo garšu un iedomāto sievišķīgumu un caur „saldo sievieti” nonācu līdz „ēdamajai sieviete”.

Priekšstati par noteiktas garšas izvēli atspoguļo stereotipus, ar dzimtes aspektu īpaši saistīts saldās un sāļās garšas pretnostatījums. Saldā garša pārsvarā uzskatīta par sievietēm piedienošu, pieņemts, ka saldi ēdieni labāk garšo sievietēm. Par vīrišķīgiem tiek uzskatīti sāļi, ar sāli aizdarīti ēdieni, proteīniem bagāti produkti. Sievišķīgajai saldajai garšai šādā izpratnē var tikt pretstatītas arī citas vīrišķīgās garšas – stipra, asa, sāļa.

Šādu garšas stereotipu pastāvēšana pastāv dažādās kultūrās. Piemēram, japāņu kāzās, pasniedzot sake, tiek pieņemts, ka vīriešiem garšos stiprākas, sausākas šķirnes, bet sievietes, kurām gan labāk vajadzētu atturēties no alkohola lietošanas, dos priekšroku saldām šķirnēm. Saldumi svētku galdā parasti paredzēti sievietēm un bērniem (Edwards, 1982, 66. lpp.). Savukārt Grieķijā sievietes jau bērnībā tiek pieradinātas patērēt saldumus, lai iemācītu „saldo”, sieviešu dzimtei raksturīgo uzvedības veidu (Sutton, 2001, 6. lpp.). Arī mūsdienu Amerikā pastāv priekšstats par „viegliem” ēdieniem, kas vairāk piemēroti sievietēm – salātiem, vistas gaļu, jogurtu, augļiem. Turpretī „smagāki” ēdieni – steiks, kartupeļi un alus domāti vīriešiem (Counihan, 1999, 10. lpp.). Šādus stereotipus veido ne tikai izpratne par konkrētu ēdienu ietekmi uz ķermeni, bet arī ierastās to ēšanas prakses, piemēram, gaļa uzskatāma par vīrišķīgu ēdienu, jo to var kost, plēst nost no kauliem, savukārt zivs pieprasa „sievišķīgu” pieeju, tā jāēd lēni un uzmanīgi, atbrīvojot mīkstumu no asakām (Bourdieu, 1996, 188. lpp.).

Latvijā šādi stereotipizēti priekšstati attiecas ne tikai uz ēdienu, bet parādās arī, piemēram, alkoholisko dzērienu reklāmās: stipro un rūgto dzērienu reklāmas orientētas uz vīriešu auditoriju, vieglo un saldo – uz sieviešu.

rigas_diva

Foto no Baltic Casting Agency

Arī nosaukumos var tikt ietvertas norādes attiecībā uz dzimti. Piemēram, dzērienu un ēdienu, pārsvarā desertu, nosaukumos bieži izmantoti apzīmējumi, kas norāda uz sieviešu dzimti: kūkas un tortes Pīķa dāma, Džuljeta, Pilsētniece, Kārumniece, Kaprīzā lēdija, arī deserti Saldā blondīne un Saldā brunete, vieglais alus La Femme, dzirkstošais alkoholiskais dzēriens Rīgas dīva un galu galā arī Dāmu pirkstiņi. Savukārt norādes uz vīriešu dzimti redzamas šādos produktu nosaukumos un ēdienkartēs: Mednieku salāti, Īsto vīru alus uzkodu plate, Īstu vīru salāti; Cūkgaļa saimnieka gaumē, Mednieku desiņas, Zemnieku omlete, Zemnieku brokastis ar kartupeļiem, Vīriešu zapte ungāru gaumē.

Šādus nosaukumus attiecināt uz konkrētu ēdienu ļauj pastāvošie priekšstati par sieviešu un vīriešu pārtikas izvēlēm. Uzskatīts, ka sievietes dod priekšroku saldiem un viegliem ēdieniem, tādiem, kas satur augļus, ogas, arī viegliem un saldiem dzērieniem. Savukārt vīriešiem tiek piedēvēta tādu ēdienu izvēle, kam raksturīga sāļa, asa, pikanta garša, kuru sastāvā ir „smagi”, kalorijām bagāti produkti – gaļa, kartupeļi. Arī jomas, no kurām aizgūti minētajos nosaukumu piemēros izmantotie vārdi, ir atšķirīgas: uz sievietēm attiecinātās metaforas norāda uz vieglu, izsmalcinātu dzīvesstilu, uz vīriešiem – bieži saistībā ar visai vienkāršotu nodarbošanos – zemnieks, saimnieks, mednieks. Šiem nosaukumiem atbilst arī priekšstati par sievišķību un vīrišķību: sievietēm būtu jābūt maigām, smalkām, trauslām būtnēm, turpretī vīrieša loma ģimenē un sabiedrībā reducēta uz sagādnieku un strādnieku, kultivējot īsta vīra tēlu – tāda, kurš „nes mājās mamutu”, bet saldumus neēd un neraud.

Ne tikai desertu un dzirkstošo dzērienu nosaukumi saistīti ar sievietēm, arī sievietes nereti izpelnās desertu nosaukumus un salīdzinājumus ar ēdienu, piemēram, runā par saldo sievieti, saldumiņu, gardu kumosiņu, konfektīti. Tomēr šie mīļvārdiņi norāda ne tikai uz seksuālu interesi vai emocionālu pieķeršanos. Šāds metaforu lietojums atsedz arī nelīdzvērtību attiecībās, kurās vienam partnerim tiek piešķirta objekta loma. Nosaucot sievieti par saldumiņu vai gardu kumosiņu, tiek uzsvērta tās pasīvā loma attiecībā pret vīrieti kā aktīvu partneri – ēdāju un novērtējuma piešķīrēju.

Amerikāņu lingviste Keitlina Hainsa, analizējot konceptuālās metaforas sieviete kā deserts plašo lietojumu angļu valodā un anglosakšu kultūrā, secina, ka sievietes pielīdzināšana desertam norāda uz tās seksuāla objekta lomu. Objekta statusa piešķiršana ļauj vīrietim raudzīties uz sievieti kā skaistuma un iepriecinājuma objektu, lietu, preci, līdz ar to vērtēt sievietes viedokli un vajadzības kā mazāk svarīgas. Hainsa pauž viedokli, ka šādas kognitīvās metaforas konstruē domāšanu un valodu un to identificēšana un analīze var līdzēt vismaz iznest virspusē šo metaforisko sievietes noniecināšanu un varbūt pat izraisīt sievietes lomas pārdefinēšanu Rietumu kultūrā.

Savukārt Margaretas Atvudas protofeminisma romānā „Ēdamā sieviete” (The Edible Woman, 1969) piedāvāts vienkāršs situācijas risinājums – izcept un attiecīgi dekorēt kūku sievietes formā, uztverot to kā sabiedrības uzspiesto stereotipu reprezentāciju. Un to apēst. Tātad iznīcināt.

Daudz laimes Starptautiskajā sieviešu dienā, mīļās sievietes!

Atsauces:

Bourdieu, P. (1996 [1979]). Distinction: a social critique of the judgement of taste. London: Routledge.

Counihan, C. M. (1999). The Anthropology of Food and Body. Gender, Meaning and Power. New York and London: Routledge.

Edwards, W. (1982). Something borrowed: wedding cakes as symbols in modern Japan. American Ethnologist, IX (4), 699. – 711. lpp.

Sutton, D. E. (2001). Remembrance of Repasts. An Anthropology of Food and Memory. Oxford, New York: Berg.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s